Ergonomika: 6 būtiski elementi veselīgākai un produktīvākai darba videi

Ergonomika ir zinātne par vides, rīku un sistēmu projektēšanu, lai uzlabotu cilvēka veselību. Darba vidē tas nozīmē darba vietas, mēbeļu, apgaismojuma un citu faktoru optimizāciju, lai palielinātu komfortu, veselību un produktivitāti. Mūsu Ergolain eksperti ir sagatavojuši šo rokasgrāmatu, lai iepazīstinātu ar 6 galvenajiem ergonomiska biroja elementiem un parādītu, kā jūs varat pārveidot savu darba vietu par veselīgāku telpu.

Kāpēc šis temats ir tik svarīgs? Nepareiza darba vieta var palielināt ilgtermiņa noguruma risku, kas laika gaitā negatīvi ietekmē gan veselību, gan darba rezultātus. Šo problēmu izjūt ne tikai atsevišķi darbinieki, bet arī visa organizācija.
Nesenie pētījumi liecina, ka līdz pat 33 % darbinieku izjūt ar darbu saistītu diskomfortu vai veselības problēmas, un lielāko daļu no tām var atrisināt, izmantojot ergonomiskus risinājumus. Ergonomikas ietekme uz darba izpildi un labsajūtu ir acīmredzama: vide, mēbeles, apgaismojums un pat telpu izkārtojums ietekmē ne tikai fizisko, bet arī emocionālo labsajūtu. Par laimi, risinājumi ir vienkārši – tie ir tikai jāzina un jāīsteno praksē.
Ergonomiskais dizains parasti ietver sešus galvenos elementus. Iepazīsim tos.

Paaudžu paaudzēs darba vide ir būtiski mainījusies. Agrāk pietika ar vienkāršu rakstāmgaldu, pildspalvu un papīru. Toreizējā biroja filozofija “viss pa rokai” nozīmēja, ka darbinieki tika mudināti pēc iespējas mazāk kustēties – kustības tika uzskatītas par laika izšķērdēšanu.

Mūsdienās darbinieki tiek mudināti pārvietoties un pat mainīt darba vietas – ne tikai kopējās telpās, bet arī individuālajās darba zonās. Neraugoties uz šīm pārmaiņām, mūsdienās cilvēki dienā vidēji 9,3 stundas pavada sēdus, kas ir vairāk, nekā viņi guļ. Sēdēšana ir kļuvusi tik ierasta, ka mēs reti aizdomājamies par to, cik daudz laika tai veltām. Diemžēl šis ieradums veicina muguras sāpes, kuras Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir atzinusi par galveno invaliditātes cēloni visā pasaulē.

Tāpēc ir ļoti svarīgi birojus veidot tā, lai tie veicinātu kustību un būtu aprīkoti ar ergonomiskiem risinājumiem. Šeit ir uzskaitītas galvenās mēbeles un instrumenti, kas jāiekļauj katrā ergonomiskā darba vietā:

Šajā kontekstā ergonomika nozīmē individuālu pieeju katram darbiniekam, nevis universālu risinājumu. Rūpīgi pārdomāta ergonomiska darba vieta uzlabo darbinieku komfortu, produktivitāti un veselību ilgtermiņā.

Biroja un mājas telpas arvien vairāk saplūst – arvien vairāk cilvēku vēlas, lai viņu darba vieta būtu ne tikai funkcionāla, bet arī mājīga kā mājās. Darbinieki labprātāk apmeklē biroju, ja tajā valda nepiespiesta, viesmīlīga atmosfēra un tiek nodrošinātas iespējas neformālai komunikācijai. Tāpēc mūsdienīgam birojam nevajadzētu ne pilnībā kopēt mājas vidi, ne arī būt pārāk korporatīvam – ir jāatrod līdzsvars.

Krāsas nav tikai vizuāli elementi. Tās darbojas kā emocionāli signāli, kas nosaka mūsu garastāvokli, radošumu, koncentrēšanos un pat lēmumu pieņemšanu. Journal of Environmental Psychology publicētie pētījumi liecina, ka pareizi izvēlētas krāsas var uzlabot darbinieku labsajūtu par 12-18 %, veicinot lielāku iesaistīšanos un produktivitāti. Darba vide, kas apvieno funkcionalitāti ar vizuālo harmoniju vai “mājīguma” sajūtu, ne tikai uzlabo ikdienas pieredzi, bet arī palielina motivāciju biežāk atgriezties birojā.

Tomēr daudzi uzņēmumi joprojām izvairās no spilgtākām krāsām par labu neitrāliem toņiem, lai saglabātu “profesionālu tēlu”. Tomēr mūsdienu biroju dizaina tendencēs arvien vairāk tiek atzīts, ka krāsa nav drauds profesionalitātei, bet gan efektīvs līdzeklis radošuma, sadarbības un emocionālā līdzsvara uzturēšanai.

Dažādas krāsu paletes var palīdzēt noteikt un uzlabot konkrētas biroja zonas un veicināt dažādus darba režīmus. Piemēram:

• Nomierinoši zilie un zaļie toņi ir piemēroti koncentrēšanās zonām – tie palīdz koncentrēties un mazina stresu.
• Siltie, zemes toņi, piemēram, terakota vai smilšu krāsa, rada mājīgumu atpūtas vai neformālās sabiedriskās telpās, veicinot neformālas tikšanās.
• Dzirkstoši akcenti, piemēram, sinepju dzeltena vai koraļļu krāsa, piešķir dzīvīgumu sadarbības telpām un stimulē idejas.
• Mērenas, neitrālas krāsas joprojām ir aktuālas vadītāju vai individuālajās darba zonās – tās piešķir stabilitāti un profesionalitāti.

Galu galā runa nav par drosmīgu vai smalku krāsu izvēli, bet gan par vienotas atmosfēras radīšanu, kas atspoguļo uzņēmuma identitāti un uzlabo darbinieku labsajūtu.

Apgaismojumam ir svarīga ne tikai laba redzamība. Tas ir labsajūtas sajūta, skaidra domāšana un spēja produktīvi strādāt. Mūsdienu ergonomiskā biroja dizainā apgaismojumam ir svarīga loma ne tikai funkcionalitātes ziņā, bet arī cilvēka ķermeņa dabisko ritmu atbalstīšanā. Mūsu organisms ir cieši saistīts ar dabiskās gaismas cikliem – no saullēkta līdz saulrietam mainīgā gaismas intensitāte un siltums signalizē smadzenēm, kad jākoncentrējas, kad jāpalēnina temps, kad jāatpūšas, kad jāatpūšas, un tepat ziemā, kad saule riet agrāk, mēs dabiski vēlamies iet gulēt agrāk – jo tas diktē mūsu dienas ritmu.

Neraugoties uz to, 68 % darbinieku sūdzas par biroja apgaismojumu (Amerikas Interjera dizaineru biedrība), un slikts apgaismojums var samazināt darba ražīgumu pat par 23 %.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā izveidot patiesi ergonomisku darba vietu, ir uzstādīt cirkadiskā ritma apgaismojumu, kas dienas laikā maina intensitāti un krāsu temperatūru. Lūk, kā tas darbojas:

• No rīta spilgta, vēsāka gaisma (aptuveni 4000K-5000K) aktivizē smadzeņu darbību, palīdz koncentrēties un dod enerģiju. Tā ir vistuvāk dabiskajai dienas gaismai, tāpēc ir ideāli piemērota rīta sanāksmēm, analītiskam darbam vai produktīvam dienas sākumam.
• Pēcpusdienā un vakarā ir vērts pārslēgties uz siltāku, maigāku gaismu (2700K-3000K). Šāda gaisma atslābina ķermeni, samazina stresa līmeni un palīdz pāriet no intensīva darba režīma uz atpūtu. Tā stimulē dabīgā melatonīna veidošanos, ļaujot darbiniekiem pēc darba atpūsties un atstāt biroju atpūtinātiem un gataviem atgriezties rīt.

Pareizi veidots apgaismojums var:
– uzlabot koncentrēšanās spējas un mazināt nogurumu
– atbalstīt dabiskos miega ciklus un hormonālo līdzsvaru
– mazināt acu nogurumu un fizisko diskomfortu
– radīt mājīgu, iedvesmojošu atmosfēru
– palielināt ilgtermiņa apmierinātību un vispārējo labsajūtu.

Mūsdienu hibrīdajā darba kultūrā, kad birojam ir jāpiedāvā vairāk nekā tikai darba vieta, apgaismojums kļūst īpaši svarīgs. Tāpēc biroja apgaismojums, kas atveido diennakts ritmu, palīdz pilnībā atbalstīt darbinieku veselību un produktivitāti visas dienas garumā.

Tāpat kā citi ergonomikas pamatelementi, arī skaņa ir ārkārtīgi svarīgs darba vides elements. Plānotās atvērtās telpas jāpapildina ar klusām, slēgtām telpām, kas ļauj darbiniekiem mainīt vidi atbilstoši veicamajiem uzdevumiem. Mūsdienu birojos tiek veidotas dažādas zonas, kas piemērotas dažādiem darba stiliem – no sadarbības zonām līdz koncentrēšanās vai sanāksmju telpām. Kamēr sadarbības telpas ir dabiski sarunu telpas, tikmēr sapulču zonās būtu jāpiedāvā klusa, privātāka vide koncentrēšanās vajadzībām.

Tomēr, neraugoties uz rūpīgu plānošanu, troksnis joprojām ir visbiežāk minētā problēma atvērta tipa birojos, kas bieži traucē koncentrēties un samazina produktivitāti. Un šķiet, ka šī problēma nemazināsies:

• Pieaugot mākslīgā intelekta rīku skaitam, kas ļauj veikt uzdevumus, izmantojot balss ziņojumus, tos arvien biežāk izmanto atklātās telpās.
• Urbānisma stila interjeri ar atsegtiem betona griestiem, sijām vai ķieģeļu sienām joprojām ir modē un, šķiet, saglabāsies vēl ilgi.
• Arhitekti un dizaineri arvien lielāku uzmanību pievērš skaņas līmeņa un kvalitātes saskaņošanai ar konkrētās telpas mērķi.

Šie faktori padara akustiku vēl svarīgāku, lai radītu pilnībā ergonomiskas telpas. Pieaug pieprasījums pēc īpašiem akustiskiem risinājumiem, piemēram, dīvāniem ar augstu atzveltni, telpā iebūvētām akustiskām telpām vai biofīlisku (dabas iedvesmotu) dizainu ar augiem, kas arī veicina trokšņa samazināšanu. Pareizi integrējot šos elementus biroja vidē, var samazināt trokšņa traucējumus, palielināt darbinieku produktivitāti un uzlabot viņu vispārējo labsajūtu – nodrošinot, ka telpa atbilst mūsdienu darba stila daudzveidīgajām vajadzībām.

Eksperti izšķir trīs galvenos izaicinājumus, kas raksturīgi mūsdienu darbavietām:

• Hibrīda darba modelis ir mainījis mūsu priekšstatus par to, kas ir darbs un kādai jābūt darba vietai. Robeža starp personīgo un profesionālo dzīvi ir izplūdusi, radot nepieciešamību pēc elastīgākām telpām.
• Digitālie rīki ļauj uzturēt saikni jebkurā vietā un laikā, taču paradoksālā kārtā tie arī veicina vientulības sajūtu. Tas jo īpaši attiecas uz jaunāko paaudzi, kurai ir lielāka iespējamība saskarties ar trauksmi un depresiju mazkustīga dzīvesveida un pārmērīga ekrāna laika pavadīšanas dēļ. Šo parādību jau dēvē par “digitālo pandēmiju”.
• Mākslīgais intelekts ļauj daudzus uzdevumus veikt patstāvīgi, tādējādi dažos amatos samazinot nepieciešamību pēc komandas darba.

Interesanti, ka pētījumi liecina, ka pat 85 % darbinieku vēlas atgriezties birojā, galvenokārt sociālās mijiedarbības dēļ. Šī vēlme izriet no dziļas, zemapziņas apziņas: dzīvā komunikācija aktivizē noteiktas hormonālas reakcijas, ko digitālais kontakts nevar atkārtot.

Kad mēs mijiedarbojamies dzīvā vidē, mūsu organismā izdalās oksitocīns, endorfīni, serotonīns un dopamīns – hormoni, kas veicina pārliecību, labsajūtu, emocionālo līdzsvaru, motivāciju un apmierinātību. Tie ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī stiprina komandas saites. Turklāt tieša komunikācija ļauj labāk uztvert un interpretēt emocijas, kas palīdz veidot dziļākas attiecības starp kolēģiem. Tiešā komunikācija arī stiprina piederības sajūtu komandai, kas ir ārkārtīgi svarīgi pozitīvas darba kultūras veidošanā.

Tieši šeit liela nozīme ir sociālajai ergonomikai.
Sociālā ergonomika analizē, kā cilvēki mijiedarbojas koplietošanas telpās un kā tas ietekmē sadarbību, radošumu un komunikāciju. Darba vide, kurā ņemta vērā sociālā ergonomika, var uzlabot gan komandas sadarbību, gan individuālo darbinieku labsajūtu.

Tomēr, neraugoties uz tās nozīmi, šī joma joprojām bieži vien netiek ņemta vērā, kad runa ir par darbvietu radīšanu. Tikmēr pētījums (CBRE, Research Client Survey, 2020) liecina, ka 100 % organizāciju atzīst, ka birojs ir nepieciešama vieta, kur darbinieki var izjust kopienu un sociālo saikni.