Kāpēc 81 % darbinieku sūdzas par akustiku un ko vadītāji var darīt šajā sakarā?
Ergolain
2026.03.26
Biroja akustika mūsdienās ir viens no svarīgākajiem darba vides kvalitātes faktoriem. Tas nav tikai interjera jautājums – tas ir tieši saistīts ar produktivitāti, darbinieku labbūtību, kļūdu skaitu un organizācijas finanšu rezultātiem. Pētījumi liecina, ka pat 70–80 % atvērta tipa biroju darbinieku troksni min kā galveno diskomforta avotu.
Ja lielākā daļa darbinieku norāda, ka nespēj koncentrēties, problēma vairs nav subjektīva. Tas ir sistemātisks darba vides pārvaldības jautājums.
Saskaņā ar Eurofound datiem aptuveni 30 % Eiropas darbinieku darba vietā pastāvīgi vai bieži saskaras ar troksni. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka ilgstoša trokšņa ietekme palielina stresa līmeni un var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu.
Šie dati apliecina, ka troksnis nav atsevišķa vai nejauša problēma – tas ir plaši izplatīts fenomens ar sistemātisku ietekmi uz darba vidi un organizācijas rezultātiem. Tāpēc ir svarīgi ne tikai atzīt, ka troksnis pastāv, bet arī saprast, kā tas ietekmē darbinieku ikdienas darbu.
Kāpēc troksnis kļūst par reālu darba problēmu?
Bieži tiek uzskatīts, ka troksnis kļūst par problēmu tikai tad, kad tas ir ļoti skaļš. Taču biroja vidē situācija ir atšķirīga. Vislielāko negatīvo ietekmi rada nevis skaļums pats par sevi, bet gan runas saprotamība.
Kad darbinieki dzird un saprot apkārtējo sarunas, smadzenes automātiski sāk tās apstrādāt – pat ja cilvēks apzināti cenšas neklausīties. Tas izraisa tā saukto kognitīvo nogurumu, kas ilgtermiņā samazina koncentrēšanās spēju, palēnina informācijas apstrādi un palielina kļūdu iespējamību.
Hongisto (2005) pētījumi parādīja, ka tieši saprotama runa ir visvairāk traucējošais faktors darba vidē. Citiem vārdiem sakot, fona troksnis bieži ir mazāk traucējošs nekā skaidri dzirdamas kolēģu sarunas.
Vidējais trokšņa līmenis atvērta tipa birojos parasti sasniedz 60–65 dB. Lai gan tas nav kaitīgs dzirdei, jau 55–60 dB fona troksnis var traucēt koncentrēšanos, veicot sarežģītus uzdevumus.
Tas nozīmē, ka daudzos birojos produktivitāte samazinās nevis darbinieku motivācijas trūkuma, bet gan vides ietekmes dēļ.
Atvērta tipa biroja paradokss
Atvērta tipa biroji kļuva populāri saprotamu iemeslu dēļ – tie ļauj efektīvāk izmantot telpu, samazina fiziskās barjeras starp komandām un var veicināt ātrāku informācijas apmaiņu. Pārdomāti plānotas atvērtās telpas patiešām var stiprināt sadarbību un organizācijas caurspīdīgumu. Tomēr pētījumi rāda, ka bez sabalansētiem akustiskajiem risinājumiem parādās arī izaicinājumi. Piemēram, darbinieku apmierinātība ar trokšņa līmeni atvērta tipa birojos ir būtiski zemāka nekā kabinetu tipa vidē (Kim & de Dear, 2013, Journal of Environmental Psychology). Turklāt saprotama runa ir viens no visvairāk uzmanību novērsošajiem faktoriem darba laikā (Hongisto, 2005). Tas rada paradoksu: telpa, kas paredzēta sadarbībai, var apgrūtināt koncentrēšanos. Risinājums slēpjas nevis biroja tipā, bet apzinātā akustiskās vides plānošanā, sabalansējot atvērtību ar iespēju strādāt klusumā.
Plāns A
Zonēts, uz aktivitātēm balstīts plānojums
Plāns B
Nezonēts atvērtā tipa plānojums
Trokšņa ietekme uz produktivitāti: skaitļi, kurus nevar ignorēt
Biroja vidē pat vidēja līmeņa troksnis var būtiski ietekmēt darba rezultātus. Pētījumi rāda, ka, darbiniekiem dzirdot saprotamas sarunas, samazinās uzdevumu izpildes precizitāte un palielinās reakcijas laiks. Īpaši jutīgas ir analītiskas, radošas un koncentrēšanos prasošas darbības. Pat 55–60 dB fona troksnis var traucēt koncentrēšanos, bet pastāvīgi pārtraukumi pagarina atgriešanās laiku pie uzdevuma. Praktiski tas nozīmē vairāk kļūdu, garākus projektu termiņus un lielāku psiholoģisko spriedzi. Lai gan troksni bieži uzskata par “dabisku biroja daļu”, tā ietekme uzkrājas – un ilgtermiņā kļūst redzama gan komandas produktivitātē, gan kopējos uzņēmuma rezultātos.
Troksnis, privātums un hibrīdā darba izaicinājumi
Troksnis birojā ietekmē ne tikai produktivitāti, bet arī darbinieku labbūtību. Pastāvīgs fona troksnis un dzirdamas sarunas palielina spriedzi, apgrūtina koncentrēšanos un ilgtermiņā samazina emocionālo komfortu. Īpaši svarīgs kļūst akustiskais privātums – atvērtā tipa birojos jāvērtē skaņas izplatība un jānodrošina, ka sarunas nav viegli saprotamas vairāku metru attālumā. Praktiski tas nozīmē vienkāršu kritēriju: ja 4–6 metru attālumā saruna ir skaidri saprotama, akustiskā vide nav pietiekami labi pārvaldīta. Situāciju vēl vairāk mainījis hibrīdais darba modelis – birojos ir pieaudzis video zvanu skaits, tāpēc telefona kabīnes, klusuma zonas un akustiskās starpsienas kļūst nevis par luksusu, bet nepieciešamību. Līdzsvarota akustika šodien ir būtisks priekšnoteikums veselīgai, konfidenciālai un efektīvai darba videi.
Darba vietas dizains atbilstoši gaismas ritmiem: logu novietojums, dinamiskais apgaismojums
Efektīva trokšņa samazināšana birojā sākas ar ātriem, taustāmiem risinājumiem – akustiskie griestu un sienu paneļi, paklāju segums cieto grīdu vietā, mobilās starpsienas, klusuma zonas vai telefona kabīnes palīdz samazināt atbalsi un daļēji kontrolēt skaņas izplatību. Tomēr ar šiem pasākumiem vien nepietiek. Akustika jāuztver kā stratēģisks ieguldījums – jo īpaši tāpēc, ka izmaiņas pēc telpu izbūves var izmaksāt 2–3 reizes dārgāk nekā pareiza plānošana jau sākumā. Ekonomiskais arguments ir skaidrs: ja katrs darbinieks trokšņa dēļ zaudē 15 minūtes dienā, tas veido apmēram 300 stundas gadā. 25 cilvēku komandai – 7500 stundas jeb vairāk nekā četri pilna laika darbinieki. Tāpēc vadītāja loma šeit ir būtiska – risinājumiem jāaptver gan telpa, gan darba kultūra.
Akustika – ieguldījums darba kvalitātē
Akustika birojā nav tikai tehnisks vai estētisks jautājums. Tas ir risinājums, kas tieši ietekmē darba kvalitāti, produktivitāti un darbinieku labbūtību. Pareizi pārvaldīta akustiskā vide palīdz samazināt traucēkļus. Ja 70–80 % darbinieku atvērtā tipa birojos sūdzas par troksni, tas ir signāls, ka vide jāplāno tikpat nopietni kā biznesa procesi.
Labi izplānota akustiskā vide ļauj cilvēkiem strādāt bez pastāvīgas spriedzes. Kad darbinieks var koncentrēties, viņš strādā ne tikai ātrāk, bet arī precīzāk. Un tas ilgtermiņā veido stiprāku, stabilāku un konkurētspējīgāku organizāciju.
Avoti
Bernstein, E., & Turban, S. (2018). The impact of the “open” workspace on human collaboration. Philosophical Transactions of the Royal Society B: Biological Sciences, 373(1753).
https://doi.org/10.1098/rstb.2017.0239
Eurofound. (2015). Sixth European Working Conditions Survey – Overview report. Publications Office of the European Union.
https://www.eurofound.europa.eu
Hongisto, V. (2005). A model predicting the effect of speech intelligibility on work performance. Indoor Air, 15(6), 458–468.
Hongisto, V., Haapakangas, A., Varjo, J., Helenius, R., & Koskela, H. (2016). Refurbishment of an open-plan office – Environmental and job satisfaction. Journal of Environmental Psychology, 45, 176–191.
ISO 3382-3:2012. Acoustics — Measurement of room acoustic parameters — Part 3: Open plan offices. International Organization for Standardization.
Jahncke, H., Hygge, S., Halin, N., Green, A. M., & Dimberg, K. (2011). Open-plan office noise: Cognitive performance and restoration. Applied Cognitive Psychology, 25(3), 373–381.
Kim, J., & de Dear, R. (2013). Workspace satisfaction: The privacy-communication trade-off in open-plan offices. Journal of Environmental Psychology, 36, 18–26.
World Health Organization (WHO). (2018). Environmental Noise Guidelines for the European Region.
https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289053563
Ergolain