
Biroja apgaismojums parasti tiek pamanīts tikai tad, kad kaut kas nav kārtībā: no rīta uz darbu dodamies vēl krēslā, bet mājās ejam jau tumsā. Dienas gaismas kļūst arvien mazāk, un tie paši uzdevumi sāk nogurdināt vairāk nekā vasarā.
Labā ziņa ir tā, ka daudz ko var uzlabot bez lielas renovācijas. Šajā rakstā aplūkojam vienkāršus jautājumus, ko rudenī un ziemā uzdod biroju vadītāji un darbinieki: vai vajag galda lampu, kur vislabāk novietot galdu un kā mēbeles un krāsas maina gaismu telpā.
Decembrī Rīgā saule noriet jau pirms pulksten 16. Tas nozīmē, ka lielu darba dienas daļu pavadām mākslīgā apgaismojumā un dabiskās dienas gaismas saņemam daudz mazāk nekā vasarā.
Dienas gaisma palīdz organismam saprast, kad ir laiks būt aktīviem un kad – atpūsties. Ziemā tās saņemam mazāk ne tikai īsāku dienu dēļ: pat dienas vidū gaisma ir blāvāka, bet tie, kas sēž tālāk no logiem, saņem vēl mazāk. Vairāk par to, kā gaisma ietekmē bioloģiskos ritmus, rakstījām rakstā par cirkadiānajiem ritmiem darbā.
Ja gaismas trūkst vai tā ir nevienmērīga, acis strādā smagāk, un dienas beigās jūtamies vairāk noguruši. Tāpēc tumšajā gadalaikā apgaismojums kļūst ne tikai par ērtību, bet arī par pašsajūtas jautājumu.
Bieži vien pietiek – ja gaismekļi ir izvietoti atbilstoši pašreizējam galdu plānojumam un spīd pietiekami spēcīgi. Griestu gaismekļi telpu apgaismo vienmērīgi, taču ne vienmēr pietiekami konkrētā darba vietā. Īpaši tad, ja galdi ir pārvietoti, bet gaismekļi palikuši vecajās vietās, vai ja cilvēks sēž starp diviem gaismekļiem.
Vienkāršākā pārbaude – apsēsties pie galda vakarā, kad ārā jau ir tumšs. Ja viss galds ir apgaismots vienmērīgi, uz tā nekrīt jūsu paša ēna un lasot nav jāpiemiedz acis, griestu gaismas pietiek. Ja pamanāt kaut vienu no šīm pazīmēm – ēnu, tumšāku galda pusi vai nogurušas acis, – ar griestu gaismekļiem vien šai vietai nepietiek, un ir vērts padomāt par papildu gaismu.
Vērts pievērst uzmanību arī gaismekļu stāvoklim. Veci, mirgojoši vai putekļaini gaismekļi spīd vājāk, nekā šķiet, bet neliela mirgošana, ko apzināti pat nepamanām, ilgtermiņā nogurdina acis. Dažkārt jau gaismekļu notīrīšana vai spuldžu nomaiņa jūtami uzlabo pašsajūtu.
Eiropas standarts EN 12464-1 darba vietās, kur lasa un strādā ar datoru, paredz vismaz 500 luksu apgaismojumu. Taču ar skaitli vien nepietiek: svarīgi ir arī tas, kā gaisma izkliedējas, vai tā neapžilbina un vai cilvēks to var pielāgot sev.
Galda lampa ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā tumšajā gadalaikā uzlabot darba vietas apgaismojumu. Tā papildina vispārējo gaismu tur, kur tās visvairāk vajag, un ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotu gaismas spilgtumu.
Izvēloties galda lampu, ir vērts pievērst uzmanību vairākām lietām:
Labročiem lampu ērtāk novietot galda kreisajā pusē, kreiļiem – labajā. Tā roka nemet ēnu uz to, ko rakstāt vai lasāt.
Galda lampa nav vajadzīga katram. Tā ir īpaši noderīga darba vietās, kas atrodas tālāk no logiem, kur bieži raksta ar roku, zīmē skices vai strādā ar materiālu paraugiem, kā arī vecākiem darbiniekiem, kuriem labai redzei vajag vairāk gaismas.
Varētu šķist, ka jo tuvāk logam, jo labāk. Taču svarīgs ir ne tikai attālums, bet arī virziens. Ja darbinieks sēž ar seju pret logu, acis pastāvīgi pielāgojas spilgtajam fonam aiz ekrāna. Ja sēž ar muguru pret logu, ekrānā rodas atspīdumi.
Ērtākais risinājums – novietot galdu tā, lai logs būtu sānis un skatiens būtu paralēls logam. Tad dienas gaisma krīt uz darba vietu, bet neapžilbina un neatspīd ekrānā.
To paredz arī ES prasības darbam ar displejiem: darba vietai jābūt iekārtotai tā, lai logi un gaismekļi neradītu apžilbināšanu un traucējošus atspīdumus ekrānā.
Plānojot atvērtu telpu, darba vietas, kurās cilvēki pavada visu dienu, ir vērts izvietot tuvāk logiem. Sanāksmju telpas, virtuvi vai printeru vietas var pārvietot dziļāk telpā, kur dabiskās gaismas ir mazāk.
Par gaismu parasti domājam kā par gaismekļiem, taču lielu daļu darba paveic virsmas. Gaišas sienas, griesti un mēbeles atstaro gaismu un izkliedē to pa telpu. Tumšas virsmas to absorbē, tāpēc telpa izskatās tumšāka pat ar tiem pašiem gaismekļiem.
Izvēloties biroja galdus, ir vērts ņemt vērā ne tikai krāsu, bet arī virsmas tekstūru. Gaiša matēta galda virsma palīdz gaismai izkliedēties vienmērīgāk un neatstaro gaismekļus apžilbinošos atspīdumos. Spīdīgas virsmas, gluži pretēji, var radīt atspīdumus, kas nogurdina acis.
Tas nenozīmē, ka birojam jābūt pilnīgi baltam. Dabīgs koks, silti toņi vai tumšāki akcenti piešķir telpai mājīgumu. Svarīgi, lai lielākās virsmas – darba galdi, sienas un griesti – būtu pietiekami gaišas, bet tumšākie toņi paliktu detaļām.
Ne visām biroja vietām vajag vienādu gaismu. Darba vietās tai jābūt vienmērīgai un pietiekamai, bet atpūtas zonās, virtuvītē vai neformālu sarunu stūrī – maigākai un siltākai.
Siltāka gaisma, stāvlampas vai zemāk nolaisti piekaramie gaismekļi virs kafijas galdiņa palīdz radīt mājīgu atmosfēru, kurā ir vieglāk atslābt un uz brīdi atpūsties no ekrāna. Šādā zonā labi iederas mīkstās mēbeles, piemēram, SABI modulārās mīksto mēbeļu kolekcijas dīvāni un pufi.
Šāda vieta noder ne tikai pārtraukumiem. Ziemā, kad ārā agri satumst, mājīga telpa birojā kļūst par vietu, kur gribas pabūt ar kolēģiem, neformāli apspriest idejas vai vienkārši atvilkt elpu starp sanāksmēm.
Sanāksmju telpā svarīgi, lai gaisma kristu uz galda un dalībnieku sejām, nevis no viņu muguras puses. Tas ir īpaši aktuāli videozvaniem: ja gaisma nāk no priekšpuses vai sāniem, kolēģi ekrānā redzami skaidri, bez dziļām ēnām. Iespēja gaismu aptumšot noder prezentāciju laikā.
Dažas izmaiņas aizņem tikai pāris dienu un gandrīz neko nemaksā:
Citi risinājumi prasa vairāk plānošanas, tāpēc tos ir vērts iekļaut nākamā gada budžetā: darba vietu pārplānošana atbilstoši logiem, jaunu gaismekļu uzstādīšana, gaišāku virsmu un mēbeļu izvēle, atjaunojot biroju. Šādas izmaiņas vislabāk plānot kopā ar visas telpas plānojumu, lai gaisma, mēbeles un zonas savstarpēji saskanētu.
Ne vienmēr, taču bieži tas ir vienkāršākais veids, kā uzlabot apgaismojumu konkrētā darba vietā. Ja vakarā uz galda krīt ēna vai lasot jāpiemiedz acis, galda lampa palīdzēs. Tā ir īpaši noderīga darba vietās tālāk no logiem.
Tuvu logam – labi, taču svarīgākais ir virziens. Visērtāk, ja logs ir sānis, nevis priekšā vai aiz muguras. Tā dienas gaisma neapžilbina un neatspīd ekrānā.
Visbiežāk atspīdumus rada logs aiz muguras vai spilgts gaismeklis virs galvas. Palīdz pagriezt ekrānu vai galdu tā, lai logs būtu sānis, izmantot matētu ekrānu un aizkarus vai žalūzijas.
Jā. Gaišas virsmas atstaro vairāk gaismas, tāpēc telpa izskatās gaišāka. Vislabāk izvēlēties matētas virsmas – tās neatstaro gaismekļus apžilbinošos atspīdumos.
Gaismai jākrīt uz galda un dalībnieku sejām, nevis no viņu muguras puses. Tas ir īpaši svarīgi videozvaniem. Noder arī iespēja gaismu aptumšot prezentāciju laikā.
Eiropas standarts EN 12464-1 darba vietās, kur lasa un strādā ar datoru, paredz vismaz 500 luksu. Svarīgi arī, lai gaisma būtu vienmērīga un neapžilbinātu.
Tumšajā gadalaikā labs biroja apgaismojums palīdz saglabāt enerģiju un mazina nogurumu dienas beigās. Bieži vien pietiek ar nelielām izmaiņām: galda lampu tur, kur trūkst gaismas, pārdomātu galdu izvietojumu attiecībā pret logiem, gaišām matētām virsmām un siltāku gaismu atpūtas zonās.
Ja plānojat biroja atjaunošanu un vēlaties, lai gaisma, mēbeles un zonas darbotos kopā, ERGOLAIN komanda var palīdzēt sagatavot telpas plānojumu. Atliek tikai aizpildīt pieprasījumu telpas plānojumam – kopā pārrunāsim, ar ko sākt.
Avoti
Padomes Direktīva 90/270/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām, strādājot ar displeju ekrāniem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31990L0270
LVS EN 12464-1 „Gaisma un apgaismojums. Darba vietu apgaismojums. 1. daļa: Iekštelpu darba vietas”