5 ergonomiskas kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, plānojot biroju
Ergolain
2026.10.26
Ergonomiska darba vieta birojā sākas jau plānošanas posmā. Jaunu biroju parasti plāno pēc tā, ko visvieglāk izmērīt: platības, darba vietu skaita un budžeta. Kā cilvēki šajā telpā patiesībā strādās, kļūst skaidrs vēlāk – kad pirmie darbinieki sāk sūdzēties par muguras sāpēm, troksni vai to, ka nav kur mierīgi parunāt pa telefonu.
Šāda darba vieta nav tikai labs krēsls vai dārgs galds. Tas ir lēmumu kopums: kā mēbeles tiek pielāgotas dažādiem cilvēkiem, cik daudz telpa ļauj kustēties, kur var koncentrēties un vai darbinieki prot izmantot to, kas viņiem nopirkts.
Saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) datiem muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi veido aptuveni 60 % no visām ar darbu saistītajām veselības problēmām, ko norāda ES darbinieki. Daļu no tām var novērst jau biroja projektēšanas laikā. Tālāk – piecas biežākās kļūdas un ko var darīt citādi.
1. Vienāda augstuma galdi visiem – slikta ideja
Standarta fiksēta augstuma darba galds ir aptuveni 74 cm augsts. Eiropas standarts EN 527-1 fiksēta augstuma biroja galdiem nosaka 740 ± 20 mm. Šis augstums aprēķināts vidusmēra cilvēkam, bet birojā šādu „vidusmēra” cilvēku ir tikai daļa.
Īsākam darbiniekam šāds galds ir par augstu: paceļas pleci, sasprindzinās kakls un apakšdelmi. Garāks darbinieks saliecas un slīd uz priekšu. Pēc dažām stundām abi jūtas noguruši, pat ja krēsls ir pareizi noregulēts. Regulējama augstuma galdiem, kas paredzēti darbam sēdus un stāvus, tas pats standarts paredz daudz plašāku diapazonu – vismaz no 650 līdz 1250 mm.
Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu izvēlas regulējama augstuma galdus. Izvēloties ir vērts pievērst uzmanību arī kāju konstrukcijai:
- Divu segmentu kājas der lielākajai daļai biroju – to augstuma diapazons ir pietiekams ikdienas darbam sēdus un stāvus.
- Trīs segmentu kājām ir plašāks regulēšanas diapazons: galdu var nolaist zemāk un pacelt augstāk. Tās īpaši noder, ja pie galdiem strādā ļoti gari vai ļoti īsi cilvēki vai ja darba vietas tiek koplietotas.
Kāds galda augstums nepieciešams konkrētam cilvēkam, var pārbaudīt ERGOLAIN kalkulatorā: https://www.ergolain.lt/skaiciuokle/. Tas palīdz noteikt pareizos augstuma parametrus un ir labs sākums, kad ergonomiska darba vieta birojā tiek plānota visai komandai.
2. Nenovērtēta nepieciešamība kustēties
Pat labi pielāgota darba vieta neatrisina vienu problēmu – statisku pozu. Ķermenis nav radīts, lai astoņas stundas pavadītu vienā pozā, neatkarīgi no tā, vai sēžot vai stāvot.
2015. gadā žurnālā „British Journal of Sports Medicine” publicētajā ekspertu paziņojumā ieteikts, lai biroja darbinieki darba laikā vismaz 2 stundas dienā stāvētu vai viegli kustētos, pakāpeniski sasniedzot 4 stundas. Vienlaikus eksperti brīdina, ka ilgstoša statiska stāvēšana var būt tikpat kaitīga kā ilgstoša sēdēšana. Būtība ir pārmaiņās, nevis stāvēšanā sēdēšanas vietā.
Ko tas nozīmē, plānojot biroju:
- Sēdus-stāvus ritms. Regulējama augstuma galds ir noderīgs tikai tad, ja to izmanto. Praksē labi darbojas vienkāršs ieradums – mainīt pozu pēc katra zvana, sapulces vai ilgāka uzdevuma.
- Zonas, kas aicina piecelties. Augsti galdi īsām apspriedēm, stāvus darba vietas pie loga, kafijas zona ne tieši blakus darba vietām.
- Maršruti birojā. Printerim, virtuvītei un sapulču telpām nav jāatrodas divu soļu attālumā no katra galda. Daži papildu soļi ir dabiski pārtraukumi sēdēšanā.
3. Trūkst vietu koncentrācijai un telefona sarunām
Daudzos biroju plānos ir divas galējības: atvērta darba zona un sapulču telpas. Starpposma risinājumu – klusā darba zonu, nelielu telpu vai kabīņu telefona sarunām – nav vai to ir par maz.
Sekas ir pamanāmas ātri. Video zvani notiek turpat pie darba galda, kamēr apkārt esošie kolēģi cenšas koncentrēties. Sapulču telpas ir aizņemtas jau no rīta, jo tajās kāds strādā viens vai runā pa telefonu. Galu galā nav kur apsēsties mierīgākam darbam tieši tad, kad tas visvairāk vajadzīgs.
Somu pētnieku veiktā 21 atvērtā biroja analīze, kurā piedalījās 883 darbinieki, parādīja, ka galvenais trokšņa avots atvērtā birojā ir runa. Visvairāk traucē nevis pats skaļums, bet tas, ka kolēģu saruna ir dzirdama un saprotama – tā dabiski novērš uzmanību.
Plānojot ir vērts paredzēt:
- klusā darba zonu, kurā nerunā pa telefonu;
- akustiskās kabīnes vai nelielas telpas vienam vai diviem cilvēkiem;
- akustiskos risinājumus atvērtajā telpā – akustiskos griestus, sienu paneļus, starpsienas starp darba vietām.
Tad sapulču telpas paliek sapulcēm, bet atvērtā telpa kļūst klusāka visiem.
4. Mēbeles nopirktas, bet neviens neprot tās noregulēt
Ergonomiski krēsli un regulējama augstuma galdi ir ievērojams ieguldījums. Tomēr bieži tie tā arī paliek rūpnīcas iestatījumos: sēdekļa dziļums nav mainīts, atzveltnes pretestība ir par stipru vai par vāju, galds nekad nav pacelts. Šādā gadījumā pat labi izstrādāta mēbele kļūst par parastu mēbeli, un tās ergonomiskais ieguvums paliek neizmantots.
Iemesls reti ir darbinieku nevēlēšanās. Visbiežāk viņi vienkārši nezina, kura svira ko maina, kāda poza ir pareiza un kāpēc tas ir svarīgi.
Ko var darīt:
- Īsa instruktāža, ieviešot jaunas mēbeles. 10–15 minūtes katrai komandai: kā noregulēt krēslu, kādā augstumā jābūt galdam, kā un kad mainīt pozu.
- Atgādne pie darba vietas. Neliela kartīte ar galvenajiem soļiem: pēdas ar visu pēdu uz grīdas, augšstilbi aptuveni paralēli grīdai, elkoņi galda virsmas līmenī, ekrāna augšmala acu līmenī vai nedaudz zemāk.
- Individuāli parametri. Kalkulators palīdz katram darbiniekam uzzināt savu galda augstumu, tāpēc nav jāmin ne pirmajā dienā, ne apsēžoties pie cita galda.
- Atgādinājums pēc dažām nedēļām. Pirmā noregulēšana reti ir galīgā – cilvēks pierod un pamana, ko vēlētos mainīt.
Kad darbinieks zina, kā mēbelei jābūt pielāgotai, viņš to dara arī turpmāk. Tas ir īpaši svarīgi birojos, kur darba vietas tiek koplietotas.
5. Akla kopēšana – katra komanda ir citāda
Redzējāt skaistu biroju citā uzņēmumā vai žurnālā – un gribas tādu pašu. Taču risinājums, kas labi darbojas vienā organizācijā, citā var nederēt nemaz. Atšķirības ir izteiktas pat starp viena uzņēmuma komandām:
- Programmētāji daudz laika pavada pie vairākiem monitoriem, viņiem vajadzīgs klusums un lielāka darba virsma.
- Pārdošanas komanda daudz runā pa telefonu vai video zvanos, tāpēc tai svarīgas ir akustiskās kabīnes un laba akustika, lai sarunas netraucētu citiem.
- Dizaina komanda bieži strādā kopā, dalās ar materiāliem un skicēm, tāpēc tai vajadzīgas vietas kopīgam darbam: lielāki galdi, pie kuriem ērti apsēsties vairākiem cilvēkiem, un virsmas, kur var izlikt vai piestiprināt skices.
Tāpēc pirms plānošanas ir vērts:
- aptaujāt darbiniekus, kā viņi strādā un kas viņus traucē šobrīd;
- dažas nedēļas vērot, kā tiek izmantota esošā telpa: kuras vietas ir aizņemtas, kuras tukšas, kur cilvēki sarunājas un kur slēpjas no trokšņa;
- saskaņot plānu ar komandu vadītājiem, ne tikai ar administrāciju.
Birojs, kas plānots atbilstoši reāliem darba modeļiem, kalpo ilgāk nekā tas, kurš atkārto cita uzņēmuma risinājumus.
Kopsavilkums
Lielākā daļa ergonomisko kļūdu rodas nevis sliktu mēbeļu dēļ, bet tāpēc, ka plānojot domā par telpu, nevis par cilvēkiem tajā. Pirms lēmumu pieņemšanas ir noderīgi atbildēt uz dažiem jautājumiem:
- Vai darba galdu augstums der visiem, kas pie tiem strādās?
- Vai telpa rosina kustēties, vai ļauj visu dienu nepiecelties no krēsla?
- Kur cilvēki koncentrēsies un kur runās pa telefonu?
- Vai darbinieki zinās, kā noregulēt savu darba vietu?
- Vai plāns atspoguļo, kā strādā tieši jūsu komandas?
Ja plānojat jaunu biroju vai atjaunojat esošo, ERGOLAIN komanda var palīdzēt izvērtēt šos jautājumus un izvēlēties biroja mēbeles, kas atbilst jūsu cilvēku darba veidam. Sākt varat ar galda augstuma kalkulatoru: https://www.ergolain.lt/skaiciuokle/. Tā ergonomiska darba vieta birojā kļūst par ikdienu, nevis tikai atsevišķu mēbeļu īpašību.
Avoti
EU-OSHA (2019). Work-related musculoskeletal disorders: prevalence, costs and demographics in the EU. https://osha.europa.eu/sites/default/files/Work_related_MSDs_prevalence_costs_and_demographics_in_EU_summary.pdf
Buckley, J. P. u. c. (2015). The sedentary office: an expert statement on the growing case for change towards better health and productivity. British Journal of Sports Medicine, 49(21), 1357–1362. https://doi.org/10.1136/bjsports-2015-094618
Hongisto, V. u. c. (2017). Distraction distance and perceived disturbance by noise – an analysis of 21 open-plan offices. https://www.icben.org/2017/ICBEN%202017%20Papers/SubjectArea04_Hongisto_0412_4058.pdf
EN 527-1:2011. Office furniture – Work tables and desks – Part 1: Dimensions. Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN).
Ergolain